saviebt
saviebt -viebju, -vieb, -viebj, pag. -viebu; trans.
Viebjot pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas), izveidot (sejā grimasi).
PiemēriArtūrs saknieba lūpas un savieba dusmīgu seju.
- Artūrs saknieba lūpas un savieba dusmīgu seju.
- Acis gluži iegrimušas tumšos dobuļos, rnute sāpēs saviebta šķībi.
- Istabā nošalca smiekli. Donis nepatikā savieba sārtās, miklās lūpas.
- pārn. Un Duksis savieba purnu krunkās un sniedza man savu balto ķepiņu.
Avoti: 7-1. sējums