savienot
savienot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība. Būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
PiemēriSavienot vadus.
1.1.Būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu).
PiemēriGalvaskausu ar mugurkaulu [rāpuļiem] savieno tikai viens pakauša kaula paugurs.
1.2.Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) — piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
PiemēriGaitenis savieno istabas.
1.3.Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
Piemēri..telefona centrāles darbiniece jūs tūlīt savienos ar vietu, kas atrodas simtiem un pat tūkstošiem kilometru tālu.
2.Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā.
PiemēriMuļķītis nu savieno visas piecas valstis par vienu un ir liels un varens valdnieks.
3.Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
PiemēriSavienot teoriju ar praksi.
4.val. Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
PiemēriSavienot vārdus teikumā.
Avoti: 7-1. sējums