Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nesavienojams
nesavienojams -ais; s. -a, -ā
nesavienojami apst.
1.Nol. divd. → savienot.
2.Tāds, kas nav iespējams, kas nevar pastāvēt vienlaicīgi (ar ko citu). Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
PiemēriNesavienojamas parādības.
Avoti: 5. sējums