Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nesavienojams
nesavienojams -ais; s. -a, -ā
nesavienojami apst.
1.Nol. divd. → savienot.
2.Tāds, kas nav iespējams, kas nevar pastāvēt vienlaicīgi (ar ko citu). Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
PiemēriNesavienojamas parādības.
  • Nesavienojamas parādības.
  • Nesavienojami jēdzieni.
  • ..mehanizators.. vienlaicīgi veic divas operācijas, ko vēl pavisam nesen uzskatīja par nesavienojamām, - reizē ar aršanu viņš augsnē iestrādā bezūdens amonjaku.
Avoti: 5. sējums