Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nesavtīgs
nesavtīgs -ais; s. -a, -ā
nesavtīgi apst.
1.Tāds, kas pašaizliedzīgi gādā par citiem, tāds, kas ir gatavs pašaizliedzīgi uzupurēties citu labā.
PiemēriVisu, visu varēja uzcelt no jauna.. Nevarēja uzmodināt un atsaukt dzīvē tikai lieliskos, nesavtīgos cilvēkus, kas cīņā par Dzimtenes brīvību.. kaujas laukā atstāja savas dzīvības.
  • Visu, visu varēja uzcelt no jauna.. Nevarēja uzmodināt un atsaukt dzīvē tikai lieliskos, nesavtīgos cilvēkus, kas cīņā par Dzimtenes brīvību.. kaujas laukā atstāja savas dzīvības.
  • ..atzinību pelnījuši daudzi tūkstoši Kurzemes partizāņu un izlūku nesavtīgo draugu un palīgu, bez kuru pašaizliedzīgās līdzdalības izlūki nespētu pildīt.. uzliktos atbildīgos militāros uzdevumus..
  • Kā katrs īsts izgudrotājs, viņš bija nesavtīgs cilvēks un maz domāja par savu materiālo labumu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..pagastskolotājs, kas bija iemīlējis zinātkāro bērnu, pats piedāvāja nesavtīgu palīdzību un sagatavoja meiteni, lai viņa varētu eksternātā izturēt pārbaudījumus..
  • ..pagastskolotājs, kas bija iemīlējis zinātkāro bērnu, pats piedāvāja nesavtīgu palīdzību un sagatavoja meiteni, lai viņa varētu eksternātā izturēt pārbaudījumus..
  • Varbūt viņas skolotāja mīlestība bija labākais, ko viņa sastapusi, - tik nesavtīga, dzidra un smalkjūtīga.
  • Priekšplānā [romānā] izvirzīta Dinsberga, apbrīnojama autodidakta, tieksme pēc zināšanām un griba iegūto nesavtīgi dot citiem - gan bērniem, gan viņu.. vecākiem, visiem saviem tautiešiem.
Avoti: 5. sējums