nesavaldība
nesavaldība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → nesavaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCik grūti viņam cīnīties pret savu nesavaldību, arvien izskrien pārāk krasi vārdi..
- Cik grūti viņam cīnīties pret savu nesavaldību, arvien izskrien pārāk krasi vārdi..
- Pusaudzis satraukumā mestu pedagogam acīs nepārdomātus vārdus, un, ļoti iespējams, par rupjību un nesavaldību viņu izraidītu no kabineta.
- Sapulce gaida un baidās. Kaut nu runātu rāmi un prātīgi, kaut ar savu nesavaldību [Andrāns] nesabojātu kaut ko!
Avoti: 5. sējums