Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nesatricināms
nesatricināms -ais; s. -a, -ā
nesatricināmi apst.
1.Nol. divd. → satricināt.
2.Tāds, kas ir tik noturīgs, stabils, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
PiemēriNesatricināma draudzība.
2.1.Tāds, ko nekas nespēj iztraucēt, pārtraukt (par stāvokli).
PiemēriTādā nesatricināmā mierā, liekas, saka tā: kas pie vējiem gadsimtos pieradis, tas vēju vairs nebaidās.
Avoti: 5. sējums