nesaticīgums
nesaticīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nesaticība.
PiemēriBērnu nesaticīgums.
- Bērnu nesaticīgums.
- Suņu nesaticīgums.
- Elmārs vispār dažkārt tīru nieku dēļ sakašķējās ar dažiem rūpnīcas ļaudīm.. Tā brīžiem [Elmārā] Mazkokā izpaudās nesaticīgums..
Avoti: 5. sējums