nēsāt
nēsāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vairākkārt vai ilgāku laika nest (parasti dažādos virzienos).
PiemēriDivu cilvēku dēļ nav ko nēsāt ēdienu [no virtuves] uz istabu..
Stabili vārdu savienojumiNesāt (arī audzēt) čūsku azotē.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriUn ēzelis, atskanot skaļām gavilēm, nēsāja tos [bērnus] apkārt pa pagalmu.
1.2.pārn. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) — par ūdeņiem, vēju.
Piemēri..okeāns.. mierīgi nēsā mūsu mazo kuģīti no viena lēzena viļņa uz otru.
2.Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
PiemēriNēsāt zilu uzvalku.
Stabili vārdu savienojumiNēsāt sēras.
2.1.Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
PiemēriNēsāt bizes.
2.2.Ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus).
PiemēriNēsāt čūskādas somiņu.
2.3.Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
PiemēriNēsāt saktu.
Stabili vārdu savienojumiNēsāt (kā) krāsas.
3.Parasti savienojumā ar «līdzi»: parasti ņemt sev līdzi (piemēram, dokumentu, kādu priekšmetu).
PiemēriNēsāt visur pasi līdzi.
4.Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
PiemēriNēsāt sirdī maigumu.
4.1.Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
PiemēriNēsāt sevī ieceres.
4.2.Ilgāku laiku būt inficētam (ar ko).
PiemēriNēsāt tuberkulozes baciļus.
5.pareti Saukties (kādā vārdā).
Piemēri..nu jau vairāk nekā piecpadsmit gadus viņa bija nēsājusi atraitnes uzvārdu - Rozenberga.
Avoti: 5. sējums