Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nesaticīgs
nesaticīgs -ais; s. -a, -ā
nesaticīgi apst.
1.Tāds, kas bieži (arī bez pietiekama iemesla) ķildojas, strīdas.
PiemēriNesaticīgi kaimiņi.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNesaticīgs raksturs.
1.2.Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem).
PiemēriNesaticīgs runcis.
1.3.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..dzīvs un nesaticīgs ir.. [purva ķauķa] raksturs. Ja tuvumā atrodas kāds cits dziedātājs, tad viņš bieži ar to ķildojas.
Avoti: 5. sējums