nesaticīgs
nesaticīgs -ais; s. -a, -ā
nesaticīgi apst.
1.Tāds, kas bieži (arī bez pietiekama iemesla) ķildojas, strīdas.
PiemēriNesaticīgi kaimiņi.
- Nesaticīgi kaimiņi.
- Grīslis bija rupjš, nesaticīgs vīrs. Dzērumā viņš pat meklēja kaušanos.
- Ērcīgā ārste gan nesaticīga, taču laba speciāliste.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNesaticīgs raksturs.
- Nesaticīgs raksturs.
- Nesaticīgi dzīvot.
1.2.Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem).
PiemēriNesaticīgs runcis.
- Nesaticīgs runcis.
- Riesta laikā medņi ir ļoti nesaticīgi. Vecākie un stiprākie uzbrūk vājākajiem pat vairāku simtu soļu attālumā no riesta vietas.
1.3.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..dzīvs un nesaticīgs ir.. [purva ķauķa] raksturs. Ja tuvumā atrodas kāds cits dziedātājs, tad viņš bieži ar to ķildojas.
- ..dzīvs un nesaticīgs ir.. [purva ķauķa] raksturs. Ja tuvumā atrodas kāds cits dziedātājs, tad viņš bieži ar to ķildojas.
Avoti: 5. sējums