nesaraujams
nesaraujams -ais; s. -a, -ā
nesaraujami apst.
1.Nol. divd. → saraut.
2.Tāds, kas ir tik stiprs, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (parasti par kā saistību).
PiemēriZinātnes un prakses nesaraujamās saites.
Avoti: 5. sējums