Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nesaraujams
nesaraujams -ais; s. -a, -ā
nesaraujami apst.
1.Nol. divd. → saraut.
2.Tāds, kas ir tik stiprs, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (parasti par kā saistību).
PiemēriZinātnes un prakses nesaraujamās saites.
  • Zinātnes un prakses nesaraujamās saites.
  • ..pagātnes un tagadnes sasaukšanās [mākslā] uzskatāmi liecina par paaudžu nesaraujamo saistību.
  • Sociālistiskā reālisma mākslas vēsture nesaraujami saistīta ar sabiedrības revolucionāro pārveidošanu uz sociālisma un komunisma pamatiem.
  • Sakāmvārdu tēlainums vienmēr nesaraujami saistīts ar kādu dziļu domu..
Avoti: 5. sējums