Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nesaprātīgs
nesaprātīgs -ais; s. -a, -ā
nesaprātīgi apst.
1.Tāds, kas izturas, rīkojas, runā neprātīgi, bez apdoma.
Piemēri«jūs esat pavisam nesaprātīgs,» Alda izbijusies teica.. «Tas [kompliments] nemaz nav vajadzīgs. Ja jums nav cita, ko teikt, tad labāk klusējiet!»
  • «jūs esat pavisam nesaprātīgs,» Alda izbijusies teica.. «Tas [kompliments] nemaz nav vajadzīgs. Ja jums nav cita, ko teikt, tad labāk klusējiet!»
  • Viņa, Hedviga, nav tik nesaprātīga, lai noliegtu savai meitai pazīšanos ar zēniem.
  • Cilvēki ir neapdomīgi un nesaprātīgi, - par savām patiesākajām jūtām kaunēdamies, viņi steidz projām no laimes brīžiem..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNesaprātīgs izteikums.
  • Nesaprātīgs izteikums.
  • Atsevišķas dzīvnieku sugas pasaulē tiek pilnīgi iznīcinātas vienīgi cilvēka nesaprātīgas rīcības rezultātā.
Avoti: 5. sējums