nesaprašanās
nesaprašanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad nav vienprātības, savstarpējas izpratnes.
Piemēri..visi trīs labu noskaņu un labu cerību pārņemti.. turpina ceļu. Pirmā šķelšanās, pirmā nesaprašanās rodas, kad sāk prātot, pa kuru ceļu jānogriežas uz Jaunpiebalgu.
- ..visi trīs labu noskaņu un labu cerību pārņemti.. turpina ceļu. Pirmā šķelšanās, pirmā nesaprašanās rodas, kad sāk prātot, pa kuru ceļu jānogriežas uz Jaunpiebalgu.
- Bet izrādās, ka pēkšņi rodas nesaprašanās, nesaskaņas... pēkšņi saduras divi raksturi un katrs iet savu ceļu.
- Jauno sievieti nemierīgu darīja tikai vienas rūpes - tā bija nesaprašanās, kas.. brieda starp māti un meitu..
Avoti: 5. sējums