nesamierināms
nesamierināms -ais; s. -a, -ā
nesamierināmi apst.
1.Nol. divd. → samierināt.
2.Tāds, kas ar aktīvu darbību nepieļauj samierināšanos (parasti ar ko nevēlamu).
PiemēriNesamierināms karotājs pret ļaunumu.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriNesamierināms naids pret varmācību.
2.2.Tāds, ar kuru vai starp kura locekļiem nav iespējams kompromiss. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriNesamierināmi pretinieki.
Avoti: 5. sējums