Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nesamērīgs
nesamērīgs -ais; s. -a, -ā
nesamērīgi apst.
1.Tāds, kurā nav samērīguma. Tāds, kam sastāvdaļas neatbilst cita citai (piemēram, pēc lieluma, formas).
PiemēriNesamērīga detaļa.
  • Nesamērīga detaļa.
  • Bērnībā viņš bija izstīdzējis, ar lielām plaukstām un pēdām, nesamērīgs kā vilku sugas kucēns.
  • Žirafu mazuļi bija ļoti jauki, bet nesamērīgi veidoti radījumi ar milzīgiem pleciem un ceļgaliem, īsu kaklu un pārlieku lielu galvu.
1.1.Pārmērīgs.
PiemēriJāvēršas pret dažu jauniešu tieksmi restorānā notērēt nesamērīgi daudz naudas.
  • Jāvēršas pret dažu jauniešu tieksmi restorānā notērēt nesamērīgi daudz naudas.
  • Nesamērīgi uz priekšu izstieptais zods tiecās tuvoties degunam un piešķīra savai īpašniecei vecenīgu izskatu..
  • Aizripo preču vilciena sastāvs, kuru velk maza, melna lokomotīve ar nesamērīgi augstiem riteņiem.
Avoti: 5. sējums