pārmērīgs
pārmērīgs -ais; s. -a, -ā
pārmērīgi apst.
1.Tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi).
PiemēriPārmērīga piepūle.
- Pārmērīga piepūle.
- Pārmērīgi steigties.
- Pārmērīgi daudz līst.
- Visstiprākie vīri neizturēja pārmērīgo darba slodzi..
- Pārmērīga stipras kafijas dzeršana izraisa sirdsklauves, biežāku elpošanu, uzbudinājumu..
- Nezālainās.. augsnēs ļoti agra sēja dod iespēju pārmērīgi attīstīties nezālēm..
1.1.Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
PiemēriPārmērīgs sausums.
- Pārmērīgs sausums.
- Pārmērīgs svars.
- ..pārmērīgs mitrums augsnē ir kaitīgs..
- ..pārmērīgos daudzumos arī mākslīgie mēsli nodara postu kokiem un augiem.
- ..pārēšanās, pārmērīgs uzturs palielina aizkuņģa dziedzera darba slodzi..
1.2.Tāds, kas izpaužas pārāk spēcīgi, intensīvi (par psihiska vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriNo pārmērīgā uztraukuma nekas nebija palicis pāri kā tikai sapņains slābums.
- No pārmērīgā uztraukuma nekas nebija palicis pāri kā tikai sapņains slābums.
1.3.Tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku, attiecībām).
Piemēri..ar mazliet pārmērīgu ziņkāri Lapsiene apvaicājās: vai taisnība, ka Lejassmeltēnu Vanagu Jorģis braukšot pie Brīviņu Lauras precībās?
- ..ar mazliet pārmērīgu ziņkāri Lapsiene apvaicājās: vai taisnība, ka Lejassmeltēnu Vanagu Jorģis braukšot pie Brīviņu Lauras precībās?
- Ilonai nav kareivīgs raksturs, viņai svešs pārmērīgs skaļums.
- Līdz šim nevienu cilvēku Janka nebija laidis sev tuvumā, atvairīdams katru ar zobgalīgu joku vai pārmērīgu bravūru..
Avoti: 6-1. sējums