pārmest
pārmest -metu, -met, -met, pag. -metu; trans.
1.Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko). Pārsviest (1).
PiemēriPārmest bumbu pāri žogam.
Stabili vārdu savienojumiPārmest (arī izmest) pār bortu.
2.Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko). Pārsviest (2).
PiemēriPārmest dvieli pār plecu.
2.1.Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
PiemēriViņa.. krēslā sēdēja taisni, mierīgi pārmeta vienu kāju otrai un salika rokas klēpī.
2.2.pārn. Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko).
PiemēriPāri ūdeņiem pārmestais ažūrais metāla tilts savieno abas pilsētas daļas..
2.3.Būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) — par gaismas avotu.
PiemēriSaule, pārmetuši staru kūļus tālajiem mežiem, lūkojās zaļajos ceļa bērzos..
3.pareti Ar metienu pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur). Pārsviest (3).
PiemēriPārmest pagales šķūņa otrā pusē.
4.Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
PiemēriNeviens viņam nevarēja pārmest, ka viņš nekoptu zemi..
4.1.parasti divd. formā: pārmetošs Būt tādam, kurā izpaužas šāds nosodījums.
PiemēriRunāt pārmetošā balsī.
Stabili vārdu savienojumiPārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā).
Avoti: 6-1. sējums