pārmērs
pārmērs -a, v.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības). Stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
PiemēriPoētismu pārmērs daiļdarbā.
Avoti: 6-1. sējums