nesamaņa
nesamaņa -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad zudusi samaņa. Bezsamaņa.
PiemēriZenta gulēja nesamaņā. Bet viņa reizēm kustināja lūpas, un Mirdza tad iepilināja viņai mutē ūdens lāses..
Stabili vārdu savienojumiKrist nesamaņā (arī bezsamaņā, ģībonī).
Avoti: 5. sējums