nesapratne
nesapratne -es, s.; parasti vsk.
1.Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
PiemēriMeitenes tumšās uzacis tikai nedaudz sakustas, taču tās nav šaubas vai nesapratne, drīzāk gan izbrīns..
- Meitenes tumšās uzacis tikai nedaudz sakustas, taču tās nav šaubas vai nesapratne, drīzāk gan izbrīns..
- Bērsons nesapratnē paraudzījās uz Egles spieķi. Likās, ka viņam, spēcīgam, sportiskam, grūti saprast, kādēļ cilvēks lieto spieķi..
- Romānā nereti izmantota novada leksika, kas.. konkrētajā kontekstā nebūt nerada nesapratni, bet drīzāk pauž mūsu valodas krāšņumu..
2.Neziņa, kā izturēties, rīkoties, runāt (kādā situācijā).
PiemēriBailes? Var jau būt, ka bija. Drīzāk gan nesapratne - kā strādāt, ja tu, cilvēks, no laukiem nekā nesajēdz.
- Bailes? Var jau būt, ka bija. Drīzāk gan nesapratne - kā strādāt, ja tu, cilvēks, no laukiem nekā nesajēdz.
- ..Vilis baidījās ķerties tai [odzei] klāt, lai aizskarta neiedzeļ bērnam. Stāvēja, nesapratnē un šausmās rokas nolaidis.
- Pilnīgā nesapratnē Andriksons ar saviem sešiem cilvēkiem stāvēja [meža] deguma malā. Ko viņiem ar tām lāpstām un tiem cirvjiem bij iesākt! Liesmas augsti gaisā lēkāja no galotnes uz galotni..
Avoti: 5. sējums