nesaticība
nesaticība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDzīvot nesaticībā.
- Dzīvot nesaticībā.
- Neviens nezināja, kad un kāpēc starp abiem skolas pulciņiem bija radusies nesaticība.. Strīdi un zobošanās vienam par otru kļuva par tradīciju..
- Drīz vien Zigunā izveidojās nešaubīgs priekšstats, ka abas kaimiņienes jau ilgus gadus pat nesasveicinās, tik liels un nepārkāpjams uzcelts nesaticības un naida mūris.
Avoti: 5. sējums