Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nesējs
nesējs -a, v.
nesēja -as, s.
1.Darītājs → nest.
2.parasti v. Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
PiemēriMalkas nesējs.
Stabili vārdu savienojumiIeroču nesējs.
2.1.Strādnieks (parasti dzelzceļa stacijās), kas par noteiktu samaksu pārnēsā pasažieru rokas bagāžu.
PiemēriKad vilciens apstājās, viņš pasauca no perona divus nesējus un katram iedeva pa pārim lielu, pasmagu čemodānu.
3.pareti Nēsātājs2.
PiemēriPēc trim līdz četrām nedēļām truši izveseļojas, bet paliek vīrusu nesēji.
Avoti: 5. sējums