Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizēst
aizēst -ēdu, -ēd, -ēd, pag. -ēdu; trans.
1.Noēst (nelielu daļu).
PiemēriSuņa aizēsts maizes gabals.
  • Suņa aizēsts maizes gabals.
1.1.Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
PiemēriKožu aizēsts drānas gabals.
  • Kožu aizēsts drānas gabals.
2.parasti 3. pers. Mazliet sabojāt (par vielu).
PiemēriSkābes aizēsts metāls.
  • Skābes aizēsts metāls.
  • Rūsa aizēdusi dzelzs siju.
  • pārn. Cita par citu atskanēja putekļos aizēstas, čīkstošas [strādnieku] balsis..
Avoti: 1. sējums