Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stafete
stafete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.fizk. Posmos sadalīta komandu sacensība (piemēram, skriešanā, slēpošanā, peldēšanā) dažādās distancēs, kurās komandas dalībnieki mainās cits ar citu.
PiemēriStafetes dalībnieki.
1.1.Priekšmets, parasti koka nūja, ko šādas sacensības komandas dalībnieki nodod cits citam.
Piemēri..gadās, ka stafetes nesējs, distanci beidzis, vēl ilgi tur nūjiņu krampjaini trīcošajā rokā..
Stabili vārdu savienojumiNodot stafeti. Pārņemt stafeti.
2.vēst. Steidzams ziņojums, ko veda speciāli kurjeri, parasti jātnieki, kuri ceļā nomainīja cits citu.
PiemēriJau otrā dienā Vidzemes civilgubernators Rihters saņēma no Valmieras stafeti par negaidīto pārpratumu..
Avoti: 7-2. sējums