stādīt
stādīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
PiemēriStādīt kāpostus.
1.1.Badā veidā ievietojot augsnē augus, to daļās, veidot (piemēram, dārzu, mežu).
PiemēriStādīt mežu.
2.Likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā).
PiemēriViņā pusē pie mūra stādīja sešus vai septiņus notiesātos.
Stabili vārdu savienojumiStādīt (arī likt) kaktā. Stādīt priekšā (kādu).
3.Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
PiemēriSavā lugā tad nu Merķelis gribēja visai pasaulei pierādīt, ka Imanta un Acons, nevis bīskaps Alberts ar savu vasali Kaupo ir morāliski un ētiski augstāk stādāmi.
Stabili vārdu savienojumiStādīt (arī likt) par priekšzīmi (arī paraugu).
3.1.nevēl. Izvirzīt (piemēram, uzdevumu, prasību, problēmu).
Piemēri«Lūdzu, nesāc uztraukties [par precēšanos], mammu,» saka Harijs, «mēs jau nemaz tik kategoriski to nestādām... mēs tikai aprunājamies...»
Stabili vārdu savienojumiStādīt jautājumu.
4.novec. Potēt (pret kādu slimību).
PiemēriStādīja bakas... iedzīvotājiem, kam pēdējo sešu gadu laikā nebija bakas stādītas.
Avoti: 7-2. sējums