stādīt
stādīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
PiemēriStādīt kāpostus.
- Stādīt kāpostus.
- Stādīt pupas.
- Stādīt sīpolus.
- Stādīt ābeli.
- Stādīt siltumnīcā tomātus.
- Stādīt istabas puķes dekoratīvos podos.
- Vislabāk ziemcietes stādīt pavasarī..
- Koki jāstāda tikpat dziļi, kā tie auguši mežā vai kokaudzētavā. Pārāk dziļi iestādītie koki nīkuļo un aiziet bojā.
- Ceļā sastopam sievietes, kas pašlaik stāda kartupeļus.
1.1.Badā veidā ievietojot augsnē augus, to daļās, veidot (piemēram, dārzu, mežu).
PiemēriStādīt mežu.
- Stādīt mežu.
- Stādīt dzīvžogu.
- «Sameklējiet, bērni, kannas!» kādā rīta pēc brokastīm māte sacīja man un Martai. «Šodien mēs stādīsim dārzu.»
2.Likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā).
PiemēriViņā pusē pie mūra stādīja sešus vai septiņus notiesātos.
- Viņā pusē pie mūra stādīja sešus vai septiņus notiesātos.
- Visi metamies no siltās istabas ārā, kur.. Kononovs mūs stādīja rindā.
- Mūsu tētis bērnus nekad kaktā nestāda..
Stabili vārdu savienojumiStādīt (arī likt) kaktā. Stādīt priekšā (kādu).
- Stādīt (arī likt) kaktā — Sodīt (bērnu) ar stāvēšanu kaktā.
- Stādīt priekšā (kādu) idioma — Iepazīstināt (kādu ar kādu).
- Uz pjedestāla stādīt (arī celt u. tml.) idioma — Pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
3.Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
PiemēriSavā lugā tad nu Merķelis gribēja visai pasaulei pierādīt, ka Imanta un Acons, nevis bīskaps Alberts ar savu vasali Kaupo ir morāliski un ētiski augstāk stādāmi.
- Savā lugā tad nu Merķelis gribēja visai pasaulei pierādīt, ka Imanta un Acons, nevis bīskaps Alberts ar savu vasali Kaupo ir morāliski un ētiski augstāk stādāmi.
- ..dzīvi stādu pirmajā vietā, mīlu to ļoti, kaut gan tā pret mani bijusi arī barga.
- Viņš saprata, ka dažreiz varbūt ir par daudz sievu ierobežojis, savas intereses gluži egoistiski stādīdams augstāk par viņējām..
- Es savās domās stādu viņus [audzinātājus] visus blakus..
- Tikai viens fakts runāja Milleram par labu, un Roberts to tūlīt steidzās stādīt pretim Ezeriņa aizdomām.
- Viņš mīlēja Pavlovu un savā ziņā stādīja to sev par mūža paraugu.
Stabili vārdu savienojumiStādīt (arī likt) par priekšzīmi (arī paraugu).
- Stādīt (arī likt) par priekšzīmi (arī paraugu) — Norādīt uz kādu, ko kā uz atdarināmu paraugu.
- Stādīt blakus (arī līdzās) — Salīdzināt, lai novērtētu. Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- Stādīt pretī (arī pretim) — Pretstatīt.
3.1.nevēl. Izvirzīt (piemēram, uzdevumu, prasību, problēmu).
Piemēri«Lūdzu, nesāc uztraukties [par precēšanos], mammu,» saka Harijs, «mēs jau nemaz tik kategoriski to nestādām... mēs tikai aprunājamies...»
- «Lūdzu, nesāc uztraukties [par precēšanos], mammu,» saka Harijs, «mēs jau nemaz tik kategoriski to nestādām... mēs tikai aprunājamies...»
- Izraisījās dedzīga radoša diskusija, kas, ja arī ne atrisināja, tad vismaz asi stādīja daudzas aktuālas problēmas..
- «..kā tad jūs man stādāt tādu jautājumu: kas dzina?»
Stabili vārdu savienojumiStādīt jautājumu.
- Stādīt jautājumu — Jautāt, izvirzīt jautājumu.
4.novec. Potēt (pret kādu slimību).
PiemēriStādīja bakas... iedzīvotājiem, kam pēdējo sešu gadu laikā nebija bakas stādītas.
- Stādīja bakas... iedzīvotājiem, kam pēdējo sešu gadu laikā nebija bakas stādītas.
Avoti: 7-2. sējums