stādināt
stādināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; pareti
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
Piemēri«Biedri, atpakaļ!» kāds iesaucās, izplestām rokām mēģinādams gājienu stādināt.
2.Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis. Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
PiemēriStādināt sulu.
Avoti: 7-2. sējums