krimst
krimst kremtu, kremt, kremt, pag. krimtu; trans.
1.Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem). Grauzt.
PiemēriZaķītim gribējās ēst, un viņš sāka krimst kāpostu lapiņu.
- Zaķītim gribējās ēst, un viņš sāka krimst kāpostu lapiņu.
- Brīdi bija tikai dzirdams, kā zirgi skrumšķinādami un sprauslādami krimta auzas.
- ..āboliņš ir pilnos ziedos. Jāsāk pļaut, jo nevar taču ļaut pārziedēt, kas tad tos cietos kaulus krimtīs. ..Vienīgi aitas,.. bet tās jau tev ēdīs visu ko.
1.1.Par cilvēkiem.
PiemēriElza domīgi krimta dzeltena sausiņa gabaliņu..
- Elza domīgi krimta dzeltena sausiņa gabaliņu..
- ..Matvejs.. sāka krimst Vaska sieru.
- Kur uguni, silda gaisu, Slauka gaužas asariņas; Krimta cietu pelavmaizi, Avotāi [avotā] mērcēdami.
Stabili vārdu savienojumiNav (retāk ir) ko krimst (arī grauzt).
- Nav (retāk ir) ko krimst (arī grauzt) idioma — sar. Nav (ir) ko ēst.
1.2.Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) – parasti par dzīvniekiem. Grauzt.
PiemēriZirgs kremt slitu.
- Zirgs kremt slitu.
- pārn. ..acīs krimta putekļi.
2.parasti 3. pers. Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
Piemēri..Lieni krimta bēdas kā rijīgas žurkas.
- ..Lieni krimta bēdas kā rijīgas žurkas.
- Un, kad Agnese nebija ilgi to [Valdi] redzējusi, viņu krimta smeldzošs nemiers..
- «Kur izeja un kāda?» mokoša doma krimta Ziemeli.
2.1.intrans.
PiemēriViņam nebija miera, neziņa par bērniem krimta un mocīja..
- Viņam nebija miera, neziņa par bērniem krimta un mocīja..
- Paiet viens mēnesis, otrs - Justa vārdus Jēcis nespēj aizmirst, tie kremt un grauž kā ķirmji.
- «Un vēl ir gan, kas man kremt: ja tagad.. nevaram no gosniņas dabūt četri tūkstoši litru, tas ir kauns! Un iespējams ir!»
Stabili vārdu savienojumiKrimst (arī grauzt, ēst, gremzt, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs).
- Krimst (arī grauzt, ēst, gremzt, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) — sar. Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Avoti: 4. sējums