Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vajātājs
vajātājs -a, v.
vajātāja -as, s.
1.Darītājs → vajāt.
2.Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
PiemēriVienu mirkli viņam [vīram] uznāca domas doties tieši purvā, lai vajātāji dzenas pakaļ.
Avoti: 8. sējums