vajāt
vajāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
PiemēriMednieks vajā stirnu.
1.1.Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
Piemēri..[strēlnieki] aizbrāž tālāk, vajādami no miega celtos vācus, mezdami no mītnes granātas.
1.2.Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
PiemēriVajāt zagli.
1.3.Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
Piemēri..Ruso kādā savā vēstulē pārmeta Ženēvas valdībai, ka tā viņa sacerējumus vajājot, bet daudz bīstamāko Voltēru paciešot.
1.4.Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
PiemēriToziem arī lauku irbes sāka vajāt bads.
Stabili vārdu savienojumi
2.Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
Piemēri..bet, tāpat kā senāk, - nepietiek naudas. Visu mūžu Ā. Alunānu ir vajājuši kreditori un parādu cietums. Vēl 1904. gadā viņa dzīvokļa iekārtu apraksta tiesu izpildītājs.
2.1.Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu.
PiemēriVajāt ar jautājumiem.
2.2.pārn. Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi — par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli.
PiemēriViņu vajā vainas apziņa.
3.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
PiemēriSlimības viņu vajāja gandrīz visu mūžu.
Avoti: 8. sējums