vajadzēt
vajadzēt parasti 3. pers., vajag, pag. vajadzēja; trans.
1.Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
PiemēriVajag paveikt iesākto.
Stabili vārdu savienojumiCik tur vajag. Ko (tev, jums, viņam) vajag.
2.savienojumā ar verbu nenoteiksmē. Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
PiemēriEzeram vajadzēja būt tepat netālu.
Avoti: 8. sējums