vajāt
vajāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
PiemēriMednieks vajā stirnu.
- Mednieks vajā stirnu.
- Vecā lūsene jūt, ka viņai neatlaidīgi seko. Nežēlīgais, asinskārais meža kaķis.. tagad pats tiek vajāts.
- Tādas mēdz būt laikas. Šiem suņiem galvenais nav saimnieks, bet medību azarts, neatlaidība, vajājot medījumu..
- Zebiekste uzturas ne tikai mežos un laukos, bet arī pilsētās, enerģiski vajājot peļveidīgos grauzējus.
- pārn. Vējš parkā vajāja norautas lapas.
1.1.Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
Piemēri..[strēlnieki] aizbrāž tālāk, vajādami no miega celtos vācus, mezdami no mītnes granātas.
- ..[strēlnieki] aizbrāž tālāk, vajādami no miega celtos vācus, mezdami no mītnes granātas.
- pārn. Viena vienīga lode drošajam draud, Divas gļēvuli mūžam vajās.
1.2.Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
PiemēriVajāt zagli.
- Vajāt zagli.
- Vajāt noziedzniekus.
- sal. Andrejs sameklēja mēteli un metās pagalmā. Kā vajāts tas trauca uz mājām.
1.3.Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
Piemēri..Ruso kādā savā vēstulē pārmeta Ženēvas valdībai, ka tā viņa sacerējumus vajājot, bet daudz bīstamāko Voltēru paciešot.
- ..Ruso kādā savā vēstulē pārmeta Ženēvas valdībai, ka tā viņa sacerējumus vajājot, bet daudz bīstamāko Voltēru paciešot.
- J. Zvaigznīte ir viens no čaklākajiem jauniznākušo.. «Pēterburgas Avīžu» līdzstrādniekiem, bet, kad laikrakstu sāk vajāt, policijas uzraudzībā nonāk arī J. Zvaigznīte.
1.4.Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
PiemēriToziem arī lauku irbes sāka vajāt bads.
- Toziem arī lauku irbes sāka vajāt bads.
Stabili vārdu savienojumi
- Kā (paša) nelabā vajāts (arī dzīts, triekts u. tml.) idioma — sar. Saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, ļoti lielā steigā.
- Kā vajāts zvērs (arī noziedznieks) idioma — Saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
2.Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
Piemēri..bet, tāpat kā senāk, - nepietiek naudas. Visu mūžu Ā. Alunānu ir vajājuši kreditori un parādu cietums. Vēl 1904. gadā viņa dzīvokļa iekārtu apraksta tiesu izpildītājs.
- ..bet, tāpat kā senāk, - nepietiek naudas. Visu mūžu Ā. Alunānu ir vajājuši kreditori un parādu cietums. Vēl 1904. gadā viņa dzīvokļa iekārtu apraksta tiesu izpildītājs.
- Pēdējā laikā Tiju vajāja, kā viņa pati sacīja, kāds brīvās profesijas pārstāvis - mākslinieks Rihards Vietups.
2.1.Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu.
PiemēriVajāt ar jautājumiem.
- Vajāt ar jautājumiem.
- Vajāt meiteni ar skatieniem.
- «..viņa mani neglīti apvainoja un vajāja saviem pārmetumiem, kaut gan es pildīju darbu veikalā un pelnīju viņai naudu.»
2.2.pārn. Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi – par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli.
PiemēriViņu vajā vainas apziņa.
- Viņu vajā vainas apziņa.
- «Mani pēdējā laikā vajā kaut kāda dīvaina nelaimes priekšnojauta.»
- Raugoties uz necilo [kapa] kopiņu, skumjas, kuras jau labu laiku bija vajājušas Alisi, uzbruka ar jaunu spēku.
3.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
PiemēriSlimības viņu vajāja gandrīz visu mūžu.
- Slimības viņu vajāja gandrīz visu mūžu.
- Jūras braucējus vajāja nemitīgas lietus gāzes, nikni pērkona negaisi un vētras, drudzis un neizturams karstums.
- Valmierieti J. Alliku gandrīz vienmēr vajājušas dažādas tehniskas kļūmes, un viņš reti kad līdz finišam nokļuvis.
Avoti: 8. sējums