vājināt
vājināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vārgs, nespēcīgs, arī vārgāks, nespēcīgāks.
PiemēriViegla dzīve izlutina un vājina cilvēku.
1.1.Mazināt (piemēram, fiziskos spēkus).
Piemēri«..bez visa vecuma es jau pašlaik arī slims: gripa pa otru lāgu - un jau vairāk kā divi mēneši. Ļoti vājina spēkus, sevišķi nervus..»
2.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
PiemēriVājināt ienaidnieka aizmuguri.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
PiemēriVājināt gaismas spilgtumu.
3.1.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme).
PiemēriVājināt gribu.
Avoti: 8. sējums