vājprātīgs
vājprātīgs -ais; s. -a, -ā
vājprātīgi apst.
1.Tāds, kam ir stipri psihiski traucējumi. Ārprātīgs.
Piemēri«Mans krusttēvs, krītot tukšā kuģa rūmē, iedragāja galvaskausu. Kopš tā laika viņš palika vājprātīgs, nekā vairs nesaprot. Tikai smejas un raud.»
1.1.Tāds, kurā izpaužas vājprāts.
PiemēriVājprātīgi smiekli.
1.2.pārn.; sar. Tāds, kas neatbilst kādām normām. Nesaprātīgs.
PiemēriBet tagad notika kaut kas pilnīgi nesaprotams, vienkārši - vājprātīgs. Vai tā bija kāda liktenīga ačgārnība viņa raksturā, vai tas bija reibuma lepnums..
2.lietv. nozīmē: vājprātīgais, -ā, v.; vājprātīgā, -ās, s. Psihiski slims cilvēks. Ārprātīgais.
Piemēri..uz lielceļa pastaigājoties bīstams vājprātīgais, kas izbēdzis no trako nama..
Avoti: 8. sējums