vājredzīgs
vājredzīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
PiemēriPazemē Jurģis ir pavadījis gadus četrus, ja ne visus piecus. Ir sanīcis: kļuvis vājredzīgs un nevarīgs.
- Pazemē Jurģis ir pavadījis gadus četrus, ja ne visus piecus. Ir sanīcis: kļuvis vājredzīgs un nevarīgs.
- sal. ..māsa pamanīja, ka Egliņš, iznācis gaitenī,.. gar sienu kā vājredzīgs taustīdamies, mēģina tikt līdz gaiteņa galam.
1.1.Tāds, kam stipri pavājinājušās redzes spējas (par acīm).
Piemēri«Vai tas nav taksītis?» vecais vīrs negaidot vaicāja, viņa vājredzīgās acis laikam bija saskatījušas mūsu mašīnu..
- «Vai tas nav taksītis?» vecais vīrs negaidot vaicāja, viņa vājredzīgās acis laikam bija saskatījušas mūsu mašīnu..
- Iztrausies no ratiem, viņš [tēvs] aplaida vājredzīgās acis visapkārt un draudīgi noprasīja: «Kur tie kaķi ir?»
- Kur ir tā robeža, kad beidzas spēka gadi un sākas vecums - sirmi mati, grumbaina seja, vājredzīgas acis, sakumpusi mugura, trausls miegs..
1.2.lietv. nozīmē: vājredzīgais, -ā, v.; vājredzīgā, -ās, s. Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
PiemēriAttieksmei pret vājredzīgajiem un neredzīgajiem jābūt dabiskai un nepiespiestai. Viņiem jāpalīdz tikai tad, kad tas šķiet nepieciešami, turklāt - neuzkrītoši.
- Attieksmei pret vājredzīgajiem un neredzīgajiem jābūt dabiskai un nepiespiestai. Viņiem jāpalīdz tikai tad, kad tas šķiet nepieciešami, turklāt - neuzkrītoši.
Avoti: 8. sējums