Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vājredzīgs
vājredzīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
PiemēriPazemē Jurģis ir pavadījis gadus četrus, ja ne visus piecus. Ir sanīcis: kļuvis vājredzīgs un nevarīgs.
1.1.Tāds, kam stipri pavājinājušās redzes spējas (par acīm).
Piemēri«Vai tas nav taksītis?» vecais vīrs negaidot vaicāja, viņa vājredzīgās acis laikam bija saskatījušas mūsu mašīnu..
1.2.lietv. nozīmē: vājredzīgais, -ā, v.; vājredzīgā, -ās, s. Cilvēks, kam ir ļoti vāja redze vai daļējs redzes zudums.
PiemēriAttieksmei pret vājredzīgajiem un neredzīgajiem jābūt dabiskai un nepiespiestai. Viņiem jāpalīdz tikai tad, kad tas šķiet nepieciešami, turklāt - neuzkrītoši.
Avoti: 8. sējums