vājprāts
vājprāts -a, v.
1.Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze. Ārprāts.
PiemēriBērns bija netīrs un pilns kukaiņiem. Tas izrādīja arī vājprāta pazīmes.
- Bērns bija netīrs un pilns kukaiņiem. Tas izrādīja arī vājprāta pazīmes.
- Tik ilgi, kamēr nemitēsies pavedināšana uz iedzeršanām, nebeigsies arī alkohola lietošanas sekas - slimības, vājprāts, noziegumi, ģimeņu iziršana.
1.1.pārn.; sar. Bezjēdzība.
PiemēriLamberts: Istabas kārtībā, bet baidos, ka jums galvā nav kaut kas kārtībā. - Kazanova: Lambert! Vai tā klājas runāt kambarsulainim? - Lamberts: Bet tas taču ir vājprāts! Salons, guļamistaba.. un kalpotāja istaba! Un tas viss bez graša kabatā!
- Lamberts: Istabas kārtībā, bet baidos, ka jums galvā nav kaut kas kārtībā. - Kazanova: Lambert! Vai tā klājas runāt kambarsulainim? - Lamberts: Bet tas taču ir vājprāts! Salons, guļamistaba.. un kalpotāja istaba! Un tas viss bez graša kabatā!
Avoti: 8. sējums