Paplašinātā meklēšana
Meklējam vājināt.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (89):
- Veca galva Aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
- Veca galva Aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
- nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
- nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
- klust Beigties, arī vājināties (par psihisku stāvokli).
- nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi).
- mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
- pavājināts Divd. --> pavājināt.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
- aizlauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
- ielauzt Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
- kretīnisms Iedzimta fiziska vai garīga atpalicība vairogdziedzera trūkuma vai pavājinātu funkciju dēļ.
- hemofilija Iedzimta slimība, kam raksturīga pavājināta asins recēšana.
- sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
- noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- nodzīt Ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos).
- nostrādāt Ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku).
- noskriet Ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
- nozīst Ilgāku laiku, daudz zīžot (kā) pienu, novājināt (to).
- nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
- sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
- pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
- gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējama vārda izteikto pazīmi. Itin.
- nu Lieto, lai vājinātu pavēles kategoriskumu.
- sabeigt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sabendēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
- Sanitārā cirte mežs Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē.
- sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē. Sanitārā cirte.
- ierobežots Niecīgs mazs. Arī pavājināts.
- apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
- kvēlot Norisēt pavājināti, arī slēpti.
- neitralizēt Novērst vai pavājināt kā ietekmi.
- Ekonomiskais karš Organizēta cīņa starp divām vai vairākām valstīm, izmantojot ekonomiskas iedarbības līdzekļus, ar nolūku vājināt pretinieka ekonomisko spēku.
- sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas. Ļoti pasliktināt (veselību).
- kūtrs Palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
- atskurbināt Panākt, ka atjēdzas (pēc spēcīga pārdzīvojuma). Pavājināt (jūtas).
- Izmocīta dvēsele Pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
- Izmocīta dvēsele Pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
- paralizēt Pārtraukt, vājināt (piemēram, darbības spēju, norisi).
- savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- savaldīties Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami, savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- padzīt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
- sadeldēt Pavājināt, parasti ļoti (psihisku stāvokli, tā izpausmi), arī panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis, tā izpausme) izbeidzas.
- atvieglot Pavājināt, samazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
- plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
- pairt Pavājināties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
- aptumst Pavājināties redzes spējai (par acīm).
- atdzist Pavājināties, arī izzust (par jūtām).
- noplakt Pavājināties, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli).
- atplakt Pavājināties, izzust (par jūtām).
- atslābt Pavājināties, kļūt mazāk spraigam, mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
- sadilt Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- pieklust Pavājināties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pavājinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pavājināt.
- pulsēt Periodiski pastiprināties un pavājināties (par sāpēm).
- nobadināties Radinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā. Nobadoties.
- novājināties Refl. --> novājināt. Tikt novājinātam.
- pavājināties Refl. --> pavājināt. Tikt pavājinātam.
- vājināties Refl. --> vājināt (1). Tikt vājinātam.
- vājināties Refl. --> vājināt (2). Tikt vājinātam.
- vājināties Refl. --> vājināt (3). Tikt vājinātam.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kā Saista teikuma locekļus un norāda uz pavājināta, šķietama salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- ierobežot Samazināt, sašaurināt (piemēram, norisi). Pavājināt (piemēram, spēku, kustības).
- pakūtrs Samērā, arī mazliet palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
- tad Savienojumā «nu tad»: lieto, lai pavājinātu rosinājuma kategoriskumu.
- tāds Savienojumā «tāds kā». Norāda uz (kā) aptuvenu, pavājinātu līdzību (kam).
- bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības nepilnīgumu, vājinātu intensitāti.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, arī maz rezultatīvu, vājinātas intensitātes darbību.
- uzvarēt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- uzveikt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) - piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- nospiestība Stāvoklis, kad (psihiskie procesi) ir pavājināti, traucēti.
- nepietiekams Tāds, kas ir pavājināts, tāds, kas ir mazākā mērā, nekā vajadzīgs.
- nesatricināms Tāds, kas ir tik noturīgs, stabils, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
- nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nesalaužams Tāds, kas ir tik stingrs, tik noturīgs, ka to grūti vai neiespējami vājināt (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
- nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (parasti par kā saistību).
- sacelties Uzsākt aktīvu (parasti bruņotu) masveida darbību, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- noverdzināt Verdzinot nogurdināt, novājināt, arī nomocīt.
vājināt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV