sapūlēt
sapūlēt -pūlu, -pūli, -pūl, arī -pūlēju, -pūlē, -pūlē, pag. -pūlēju; trans.
1.Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
PiemēriSapūlēt rokas.
- Sapūlēt rokas.
- ..ārsts pateica, ka kājas sapūlētas, taču vecāmāte nemeklēja citu darbu, kur mūžu dienu nav kājās jāstāv..
- Liena ar saviem sapūlētajiem pirkstiem plucināja jaunā lakatiņa stūri.
2.pareti Sarūpēt.
Piemēri«Nav [zvejniekam] jābaidās, ka krusa nenosit tavu tīrumu un neizputina vienā acumirklī, ko tu vaiga sviedros visu pavasari esi sapūlējis.»
- «Nav [zvejniekam] jābaidās, ka krusa nenosit tavu tīrumu un neizputina vienā acumirklī, ko tu vaiga sviedros visu pavasari esi sapūlējis.»
- Kā var izlaupīt to, ko pats esi sapūlējis?
Avoti: 7-1. sējums