Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sapulcēties
sapulcēties parasti dsk., -ējamies, -ējaties, -ējas, pag. -ējamies; refl.
Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
PiemēriKad ekskursanti sapulcējās stacijā, lai uzsāktu ceļojumu uz Vidzemes Šveici, bija silts maija rīts.
  • Kad ekskursanti sapulcējās stacijā, lai uzsāktu ceļojumu uz Vidzemes Šveici, bija silts maija rīts.
  • Visa Brīviņu saime bez Osienes bij sapulcējusies sētsvidū..
  • pārn. Šur tur slaikajām priedēm pa vidu nelielos, bet ciešos baros sapulcējušās egles.
Avoti: 7-1. sējums