sapūdēt
sapūdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
PiemēriSapūdēt sienu.
1.1.pārn.; sar. Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
PiemēriLēļa: Bandīti! Bandīti! Uz citu sviedriem tikai! Cietumā viņu vajadzētu sapūdēt!
Avoti: 7-1. sējums