sapulce
sapulce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
PiemēriArodbiedrības biedru sapulce.
- Arodbiedrības biedru sapulce.
- Ceha kolektīva sapulce.
- Komjaunatnes organizācijas pārskata un vēlēšanu sapulce.
- Klases sapulce.
- Mājas iedzīvotāju sapulce.
- Sapulces vadītājs.
- Sapulces lēmums.
- «Mūsu pirmorganizācijas biedru absolūtais vairākums ieradies. Sapulce pilntiesīga izlemt visus jautājumus.»
- Laura pārradās pavēlu, pēc vecāku sapulces.
Stabili vārdu savienojumiMeža sapulces.
- Meža sapulces vēst. — Nelegālas sapulces mežā - plaši izplatīta nelegālās revolucionārās darbības forma cara patvaldības un buržuāzijas diktatūras laikā.
2.Savienojumā «satversmes sapulce»: vēlēts pārstāvības orgāns, parlamentāra iestāde, kuras galvenais uzdevums parasti ir konstitūcijas izstrāde.
Avoti: 7-1. sējums