nospiestība
nospiestība -as, s.; parasti vsk.
1.Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga bezcerība, grūtsirdība.
PiemēriAgnese sadrūma. Atkalredzēšanās prieks nobāla, izgaisa rūpju un nospiestības miglā.
1.1.Stāvoklis, kad (psihiskie procesi) ir pavājināti, traucēti.
PiemēriDepresija - visu psihisko procesu nospiestība, nomāktība.. neizpaužas tikai sliktā garastāvoklī, bet arī palēninātā domāšanā un kustībās.
2.Apspiestība. Nebrīve.
PiemēriPlašo zemnieku masu nospiestība muižniecības jūgā.. kavēja rakstītajai literatūrai ieņemt vadošu vietu tautas vārdiskajā mākslā.
Avoti: 5. sējums