Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nospīguļot
nospīguļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Īsu brīdi spīguļot un pārstāt spīguļot.
Piemēri«Mielojies nu!» brālis Jēkabs vēlīgi smaida. Nospīguļo nevienādā, ar zelta micītēm izraibotā zobu rinda.
Avoti: 5. sējums