nospļauties
nospļauties -spļaujos, -spļaujies, -spļaujas, pag. -spļāvos; refl.
1.Izdarīt spļāvienu.
PiemēriViņš vēl neprot spļaut, paturot pīpi mutē, tādēļ.. izņem kaļķīti un nospļaujas.
1.1.pārn.; sar. Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
PiemēriJa nu viņš [kapteinis] sadomā un nospļaujas par flagmaņa pavēli un zvejo, kamēr kuģa tilpnes pilnas?
Avoti: 5. sējums