nosprakstēt
nosprakstēt parasti 3. pers., -sprakst, pag. -sprakstēja; intrans.
Īsu brīdi, vienu reizi sprakstēt. Nosprakšķēt.
PiemēriPa brīdim nosprakst malka, uz sienas pland liesmu atspīdumi.
- Pa brīdim nosprakst malka, uz sienas pland liesmu atspīdumi.
- Nosprakstēja šāviens, un pāri galvai aizspindza lode.
- Nosprakstēja.. zalve, šoreiz no visām desmit šautenēm..
- pārn. Nosprakst vārdi, Tā kā zars, kas lūst..
Avoti: 5. sējums