Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nosprāgt
nosprāgt -sprāgstu, -sprāgsti, -sprāgst, pag. -sprāgu; intrans.
1.sar. Nobeigties (par dzīvniekiem).
PiemēriZirgi izkāmējuši, tikko kājas velk. Vakar naktī viens nosprādzis.
1.1.vienk. Nomirt.
Piemēri«..tu dzīvo, tad tu nosprāgsti, un tad tu vairs neesi. Dzīvo citi.»
2.parasti 3. pers.; pareti Strauji nokrist, parasti pēc trieciena (par priekšmetiem, kas apņem ko).
PiemēriMucas stīpa nosprāgusi.
Avoti: 5. sējums