nosprāgt
nosprāgt -sprāgstu, -sprāgsti, -sprāgst, pag. -sprāgu; intrans.
1.sar. Nobeigties (par dzīvniekiem).
PiemēriZirgi izkāmējuši, tikko kājas velk. Vakar naktī viens nosprādzis.
- Zirgi izkāmējuši, tikko kājas velk. Vakar naktī viens nosprādzis.
- Govis var pārēsties āboliņu un nosprāgt..
- Dzīva lapsene bīstamāka nekā nosprādzis lācis.
1.1.vienk. Nomirt.
Piemēri«..tu dzīvo, tad tu nosprāgsti, un tad tu vairs neesi. Dzīvo citi.»
- «..tu dzīvo, tad tu nosprāgsti, un tad tu vairs neesi. Dzīvo citi.»
- «Viņi drīzāk nosprāgs badā nekā ies otram palīgā.»
- «Es tā divnieka dēļ nenosprāgšu...»
2.parasti 3. pers.; pareti Strauji nokrist, parasti pēc trieciena (par priekšmetiem, kas apņem ko).
PiemēriMucas stīpa nosprāgusi.
- Mucas stīpa nosprāgusi.
Avoti: 5. sējums