Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nospraudīt
nospraudīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spraudāt (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriVisa siena man bija nospraudīta ar aktrišu fotogrāfijām..
1.1.Spraudāt (ko) visgarām, iezīmēt, apzīmēt (ar to).
PiemēriVien taka uz upi un alkšņu gravu žagariņiem nospraudīta, lai Klinta pagalam neaizmaldītos, ar ūdensnēšiem kalnā kāpdama.
Avoti: 5. sējums