nospraukšķēt
nospraukšķēt parasti 3. pers., -spraukšķ, pag. -spraukšķēja
nospraukšēt parasti 3. pers., -spraukš, pag. -spraukšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi spraukšķēt.
Piemēri..augšā [sastatnes] draudīgi salīgojās, nospraukšēja un nočirkstēja..
Avoti: 5. sējums