Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nosprādzēt
nosprādzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
PiemēriNosprādzēt jostu.
2.Sprādzējot (ko), apņemt (ar to), parasti cieši.
PiemēriNosprādzēt vēderu ar siksnu.
Avoti: 5. sējums