nospiests
nospiests -ais; s. -a, -ā
nospiesti apt.
1.Divd. → nospiest.
2.Tāds, ko ir pārņēmusi bezcerība, grūtsirdība.
PiemēriPuisēns, lai sēdēja vai staigāja, bija aizvien nopietns, domīgs, tāds kā bēdīgs vai nospiests.
2.1.Bezcerīgs, grūtsirdīgs (par psihisku stāvokli).
PiemēriKalējiene: Man šovakar tik nospiests prāts, Tirpst rokas, Nerit ratiņš..
2.2.Tāds, kurā izpaužas bezcerība, grūtsirdība.
Piemēri«Laikam tevi saimnieks uzrunājis?» viņš drusku nospiestā balsī piebilda.
Avoti: 5. sējums