saplakt
saplakt -ploku, -ploc, -plok, pag. -plaku; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
PiemēriSniegs saplok saulē.
- Sniegs saplok saulē.
- Sēnes vāroties saplok.
- Pēcpusdienā vējš pierima un viļņi saplaka.
- Aktīviem procesiem pastiprinoties, zvaigzne it kā piepūšas, kļūst arvien lielāka un lielāka.. Tad zvaigzne sāk nomierināties un saplok līdz 460 miljoniem km.
- Zem viņa [ruļļa] svara saplaka biezā šķembu kārta un kļuva līdzena kā dēlis.
1.1.Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
Piemēri..ar pirkstiem pārstaigā spīdīgā instrumenta klaviatūru, iesāk vienu dziesmu, otru. Bet tā saplok turpat pie jasmīnu krūma..
- ..ar pirkstiem pārstaigā spīdīgā instrumenta klaviatūru, iesāk vienu dziesmu, otru. Bet tā saplok turpat pie jasmīnu krūma..
- Kaut kur tālumā noblākšķēja šāviens un saplaka, kā nespēcīgs piepildīt klusumu.
1.2.Samazināties intensitātē (par parādībām dabā).
Piemēri..negaiss saplaka, tikai tālumā nozibsnīja reti zibeņi.
- ..negaiss saplaka, tikai tālumā nozibsnīja reti zibeņi.
2.Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
PiemēriDusmas saplok.
- Dusmas saplok.
- Viņa taču varēja vismaz pasmaidīt. Bezkrāsains «jā?», no kura saplok prieks.
- Raibača bravūra šķita saplakusi; viņš sēdēja redzami sadrūmis.
Stabili vārdu savienojumiDūša saplok (arī sašļūk, noplok, nošļūk).
- Dūša saplok (arī sašļūk, noplok, nošļūk) sar. — Saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
2.1.Kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija.
PiemēriViņš organiski necieš šos saplakušos, apdzisušos cilvēkus.
- Viņš organiski necieš šos saplakušos, apdzisušos cilvēkus.
- «.. raksturiņš pamatīgs - cita sen saplaktu, tā pieķerta, bet viņa kā vienmēr: galva lepni atgāzta, acis zibeņo...»
3.Cieši pieplūkt (pie kā, kam klāt) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriAndris nesaka nekā, tikai nospiež brāli starp egļu zariem pie zemes un arī pats saplok.
- Andris nesaka nekā, tikai nospiež brāli starp egļu zariem pie zemes un arī pats saplok.
- Bet zedeņos iečirkstas mazs putniņš - un runcis uzmet kūkumu un saplok.
3.1.Sagumt (piemēram, sēžot, stāvot).
PiemēriResnā sieviete sēd tur, kur vakar bij būda, uz celma saplakusi, rokas katru savā pusē matos ieķērusi.
- Resnā sieviete sēd tur, kur vakar bij būda, uz celma saplakusi, rokas katru savā pusē matos ieķērusi.
- sal. ..Maija paskatījās apmulsusi. Viņa nolaida plecus, it kā saplaka, un.. saltumu sejā nomainīja satraukums.
4.Kļūt, parasti ļoti, vājam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
Piemēri..Antonija visu acu priekšā sažuva un saplaka.
- ..Antonija visu acu priekšā sažuva un saplaka.
Avoti: 7-1. sējums