sapīties
sapīties -pinos, -pinies, -pinas, pag. -pinos; refl.
1.parasti 3. pers. Viļoties, tinoties u. tml., sasaistīties. Arī samudžināties.
PiemēriDiegi sapinušies.
2.Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
PiemēriBite sapinusies matos.
2.1.Viļoties, tinoties u. tml., ieķerties (kur), apkļauties (ap ko).
PiemēriMakšķeraukla sapinusies ūdenszālēs.
2.2.pārn. Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
PiemēriJauneklis nolaida reizēm acis, sapinās savās atbildēs un izlikās ļoti aizdomīgs.
2.3.pārn. Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
PiemēriSejā un acīs Emmai nopietnas, grūtas domas. Sapinušās, samezglojušās, tādēļ pār runātkārajām lūpām brīdi nenāk neviens vārds.
3.sar. Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
Piemēri..Laukmalis sapinies ar blēdi Degi un ceļ sev lepnu vasarnīcu ar negodīgā ceļā iegūtiem materiāliem.
3.1.Nodibināt tuvas, intīmas ārpuslaulības attiecības.
PiemēriTai pašā gadā, kad Aigars sāka iet skolā, Ramona [māte] sapinās ar ķirurgu Dambergu.
Avoti: 7-1. sējums